Gaisvadu līnijas

12-16 gadi

"Ar draugu gājām makšķerēt. Biju tā aizrāvies ar domu, ka tūlīt, tūlīt būsim jau pie upes, ka nepamanīju – ejam tieši zem elektrolīnijām. Netīšām ar makšķerkātu aizskāru gaisvadu līniju, momentā iesita elektrība. Dabūju labās rokas apdegumu…" 

Kur slēpjas briesmas?   

Gaisvadu elektrolīnijas ir sastopamas visā Latvijas teritorijā, bet visbiežāk tās redzamas ārpus pilsētām un lauku apvidos. Savukārt pilsētās elektroenerģija tiek piegādāta ar zemē ieraktu kabeļlīniju palīdzību. Dabā var novērot gan zemsprieguma 0,4 kV (1 kilovolts=1000 volti) līnijas, gan augstsprieguma (6/ 10/ 20 kV) gaisvadu līnijas. Elektrība plūst caur metāla kailvadiem vai ar izolācijas materiālu pārklātiem vadiem. Lai gan gaisvadu līnijas ir dažādas, tās visas ir cilvēka dzīvībai vienlīdz bīstamas – saskare ar augstspriegumu parasti ir nāvējoša.  

Ko nedrīkst darīt?

  • Elektrolīnijas infrastruktūra nav domāta izklaidei – tā ir paredzēta, lai pārveidotu, sadalītu un nogādātu elektrību patērētājam. Pieskaroties elektrības gaisvadiem, cilvēks kļūst par strāvas vadītāju un var saņemt nāvējošu elektriskās strāvas triecienu. Elektrolīniju tuvumā nedrīkst lidināt gaisa pūķus, dronus, kā arī makšķerēt. Makšķerēšanas laikā vadus var netīšām aizķert ar makšķeres kātu (īpaši jāuzmanās, ja makšķeres garums pārsniedz 3 metrus) vai ar makšķerauklu. Gan aukla, gan kāts var saturēt strāvu vadošus elementus, kā rezultātā cilvēks pats kļūst par strāvas vadītāju un neizbēgami saņem elektrotraumu.  
  • Vai esi domājis, kāpēc putni, sēžot uz elektolīnijām, nesaņem strāvas sitienu? Abas to kājas atrodas uz viena vada – nekam citam putns nepieskaras. Bet, ja viena kāja atrastos uz vada, savukārt otra – uz zemes, putns ietu bojā, jo ar savu ķermeni kļūtu par strāvas vadītāju. Tas pats notiek ar cilvēku, kurš vienlaikus pieskaras vadam un zemei. Tieši tādēļ nedrīkst tuvoties zemē nokritušiem elektrolīnijas vadiem un tos aiztikt. Zona apkārt vadam arī var būt spriegumaktīva, tāpēc no zemē guļoša vada jāturas vismaz 8 metru attālumā. Ja zemē redzams pārrauts gaisvadu elektrolīnijas vads, tam nedrīkst tuvoties un nekavējoties jāziņo glābšanas dienestam 112. 
  • Kāpt kokos ir droši – ja vien tie nav tiešā gaisvadu elektrolīniju tuvumā. Lai gan koks elektrību nevada tik labi kā ūdens, arī caur koka zaru cilvēks var saņemt elektriskās strāvas triecienu. Īpaši bīstami koki kļūst pērkona negaisa laikā – zibens sper augstākajā punktā un, atrodoties gaisvadu līnijas tuvumā vai kokā, var saņemt nāvējošu strāvas triecienu! Jāatceras, ka zibens spēriens ir spēcīgāks par jebkuru augstspriegumu – tas var sasniegt pat 1000 kilovoltus! Tāpat nekādā gadījumā nedrīkst aiztikt un aizķert elektrības vadus ar dažādiem priekšmetiem vai tos apzināti mest uz vadiem – šādas "izklaides" beigsies ar slimnīcas apmeklējumu, sodu par tīši bojātu mantu un elektrības atslēgumu tuvējās apkaimes iedzīvotājiem.

Dalies