Sadzīves elektrierīces

12-16 gadi

"Ārā bija negaiss. Ar draugu tajā vakarā spēlējām datorspēles, biju iedziļinājies spēlē, neko apkārt neredzēju. Mājā iespēra zibens un caur rozeti nokļuva datorā, bet caur datora austiņām dabūju strāvas triecienu ausī. Bija troksnis, rozetēs liesmas. Atbrauca "ātrie", ģimenei bija histērija, jo mani ilgi nevarēja atdzīvināt… " 

Kur slēpjas briesmas?  

Elektrība ir sīku lādētu daļiņu (elektronu) plūsma, kas, virzoties cauri dažādām elektrotīklam pieslēgtām elektroierīcēm, enerģiju nemanāmi pārvērš gaismā, kustībā vai siltumā. Sadzīves iekārtas, kuras darbina elektroenerģija, ir lietotājam drošas – līdz brīdim, kad ierīce vai elektroietaises tiek bojātas. Ar elektrību vienlīdz jāuzmanās ne tikai iekštelpās, bet arī dabā – bīstams ir gan 230/ 400 V (voltu) spriegums, kas plūst mājokļa iekšējā elektrotīklā, gan augstspriegums (1000V un vairāk). Neievērojot drošības noteikumus, elektrības dēļ var izcelties arī ugunsgrēki. 

Ko nedrīkst darīt?  

  • Bīstami lietot elektroierīces, kurām ir acīmredzami defekti – ieplīsusi vada izolācija (redzamas vadu dzīslas), bojātas citas strāvu vadošās daļas, piemēram, tējkannas grozāmā pamatne vai ierīces kontaktdakša. Par bojājumu liecina arī deguma smaka ierīces izmantošanas laikā, kā arī deguma pēdas ap rozeti vai kontaktdakšu. Bojātā vieta ātrāk sakarst un var aizdegties. Ja kāda no ikdienā lietotajām elektroierīcēm ir savu laiku nokalpojusi, no tās ir jāatbrīvojas vai jāuztic tās labošana sertificētam elektriķim. Nekādā gadījumā nedrīkst ierīci labot pašrocīgi bez attiecīgajām zināšanām, turklāt neatslēdzot to no sprieguma! Tas ir ātrākais ceļš uz smagu elektrotraumu.  
  • Katrai elektroierīcei un elektroietaisei (rozetei, gaismas slēdzim, pagarinātājam u.tml.) ir sava instrukcija un drošības noteikumi, kas jāievēro lietošanas laikā. Piemēram, lai gan šķiet ērti vadu izraut ar vienu roku, tas jādara pareizi – ar vienu roku jāpietur rozete un ar otru jāizrauj kontaktdakša. Tādā veidā netiks sabojāta ne rozete, ne pati ierīce. Jāatceras arī par ūdens ietekmi uz elektrību – tas lieliski vada elektrisko strāvu, tādēļ lietot elektroierīces mitrā vidē (vannas istabā, virtuvē pie izlietnes u.c.) ir  vēl nedrošāk. Arī aiztikt gaismas slēdzi ar mitrām rokām ir bīstami – ja tajā būs kaut neliela plaisa, pastāv elektrotraumas risks. Savukārt, ja aiz loga plosās pērkona negaiss, ierīces ir jāatvieno no sprieguma. Zibens elektrotīklā var iespert bez brīdinājuma un, ja spriegumam ir pievienots dators, telefons, televizors vai cita ierīce, tā var ne tikai aizdegties, bet lietotājam radīt nopietnu elektrotraumu. 
  • Vai zināji, ka katru trešo īpašuma ugunsgrēku izraisa problēmas ar elektrību? Reizi 10 gados obligāti uz mājām jāsauc elektriķis, lai pārbaudītu elektrotīkla stāvokli – to nosaka normatīvi (MK Ugunsdrošības noteikumi). Regulāra mājokļa elektrotīkla pārslogošana var izraisīt īssavienojumu, kā rezultātā var izcelties ugunsgrēks. Ja mājokļa elektrības drošības slēdži (t.s. "korķi", drošinātāji vai automātslēdži) ir kārtībā, tīkla pārslodzes gadījumā tie atslēgs spriegumu un mājokli pasargās. Bet, ja drošības slēdži ir veci vai patvaļīgi nofiksēti, lai "neizšautu korķus", regulāra tīkla pārslodze bojā elektroietaises – karst kontaktligzdas, kūst vadu izolācija. Tāpēc nedrīkst pārspīlēt ar vairāku jaudīgu ierīču lietošanu vienlaikus vai ierīces pieslēgt vienam pagarinātājam jeb rozešu blokam. Uz katra pagarinātāja korpusa ir atzīmē par pieļaujamo slodzi (lielākoties 10A vai 16A – ampēri). 10A paredzēta viena tējkanna un viedierīču lādētājs, nevis boilers, elektriskā plīts un cita lielā sadzīves tehnika. Tai jāizmanto atsevišķu rozeti.  

Dalies