Elektroapgādes objekti

"Jaunībā, kad mācījos 7. klasē, skolasbiedrs, kurš bija gadu vecāks par mani, mēģināja nozagt krāsaino metālu, bija atmūķējis transformatora apakšstacijas durvis un iegājis iekšā. Tas beidzās ar sejas, plaukstu un kāju apdegumiem, viņam taisīja vairākas operācijas, lai pirksti un rokas vispār kustētos… " 

Kur slēpjas briesmas?

Lai elektrība nonāktu līdz mūsu mājām, tai jāmēro garš ceļš. No lielajām elektroenerģijas ražotnēm (HES, TEC) elektrība tiek pārvadīta pa augstsprieguma līnijām, līdz nonāk "Sadales tīkla" infrastruktūrā – kabeļos, kas ierakti zemē, un gaisvadu līnijās, kas tālāk nogādā elektrību patērētājam. Savā ceļā elektrība "piestāj" vairākās pieturvietās – transformatoru punktos, kuri pazemina vai paaugstina spriegumu, palīdzot elektrību pārvadīt lielos attālumos. Lai mūsu ierīces darbotos, sadzīvē lietojam 230/ 400V (voltu) spriegumu, jeb tā saukto zemspriegumu, savukārt ārā redzamajos elektrības balstos un transformatoru punktos atrodās krietni lielāks spriegums – sasniedzot pat 1000, 20000, 110 000 un pat 330 000 voltus! Dabā augstspriegumu biežāk mēra kilovoltos jeb kV – 1000 volti ir 1 kV. To sauc par augstspriegumu, un cilvēkam tas ir ļoti bīstams – saņemot augstsprieguma elektrotraumu, cilvēks parasti iet bojā vai, ja izdzīvo, kļūst par invalīdu uz visu mūžu.   

Ko nedrīkst darīt? 

• Transformatoru apakšstacijas un elektrības sadalnes (bieži sauktas par "elektrības skapjiem", "elektrības būdām" utt.) dabā redzam daudz. Apakšstacijās tiek pārveidots  spriegums, lai tālāk to nodotu elektrības sadalnēm – tās savukārt elektrību sadala un piegādā īpašumiem. Ir divi transformatoru apakšstaciju veidi – slēgtās (lielākoties pilsētās un apdzīvotās vietās) un brīvgaisa (līdzinās gaisvadu līnijām un atrodas lauku apvidos). Drošības apsvērumu dēļ tām var piekļūt tikai profesionāli apmācīti elektromontieri un elektriķi ar īpašu ekipējumu. Uz šiem objektiem vienmēr ir atrodama brīdinošā zīme “Bīstami, elektrība” – dzeltens trijstūris ar melnu zibens zīmi – kas signalizē, ka nepiederošām personām piekļuve šim objektam ir bīstama. Vēlme iekļūt aizliegtajās teritorijās ir pusaudžiem raksturīga – gribas taču redzēt savām acīm, kas tur tik bīstams, un sajust adrenalīnu, pārkāpjot noteikumus. Lai gan sadales skapji, gan transformatoru apakšstacijas ir noslēgtas un tās praktiski nav iespējams atlauzt vaļā, jāatceras, ka saskarsme ar tūkstošiem voltu lielu spriegumu beigsies vai nu ar roku un kāju amputāciju – vai ar nāvi.  

• Pusaudžu spīts, vēlme sevi apliecināt vienaudžu vidū un izdarīt ko neatļautu dažkārt mudina arī uz huligānismu. No tā cieš apkārtējā vide, ieskaitot elektrosadales skapjus vai transformatoru apakšstacijas. Jaunieši mēdz spārdīt, kāpt virsū, lauz, apzīmēt un dažādos citos veidos bojāt elektroinfrastruktūru – tās pašas sadalnes, kurām pateicoties, viņu mājās var darboties tik bieži lietotās viedierīces. Šāda uzvedība ne tikai sabojā infrastruktūras vizuālo izskatu, bet arī fiziski var radīt elektrības pārrāvumu, atstājot bez tās daudzus cilvēkus. Turklāt šādas darbības nereti beidzas ar strāvas triecienu un traumām, kas ilgstoši jāārstē slimnīcā.