Ko nedrīkst darīt?

• Bērniem lielākoties ir brīvi pieejami dažādi priekšmeti – flomāsteri, zīmuļi un mantiņas. Starp tiem reizēm pagadās arī mammas matu sprādze, brāļa austiņas, māsas lādētājs un tēta skrūvgriezis. Zinātkāres vadīti, bērni mēdz šos priekšmetus ievietot kontaktligzdās un gūst elektrotraumu. Kāds tiek sveikā tikai ar izbīli, bet citam tas ir nopietns plaukstas apdegums un dziļo audu bojājums. Bērna plauksta ir maza, tāpēc traumēta tiek arī locītava – atjaunot to ir sarežģīti, un bērnam var rasties invaliditāte uz visu mūžu. Lai izvairītos no šāda riska, nepieciešams uzstādīt t.s. drošās rozetes vai izmantot kontaktligzdu vākus un aizsargus, kā arī nenovietot sīkus sadzīves priekšmetus bērnam brīvi pieejamā vietā.  

• Daudzos mājokļos kontaktligzdas nav drošā tehniskā stāvoklī. Tās mēdz būt vaļīgi nostiprinātas, šķības un "krist" ārā no sienas un aiz tām redzami brīvi pieejami vadi. Diemžēl daudzi šādu nedrošu rozeti uzskata tikai par kosmētisku defektu, neapzinoties, ka kontaktligzda ir bumba ar laika degli un apdraud ne tikai pašus mazākos, bet arī pieaugušos. Laika gaitā dažādi kontaktligzdu veidojošie elementi nolietojas. Rezultātā bojāta rozete un savienojuma punkti var sakarst, radīt dzirksteles un aizdegties, izraisot ugunsgrēku. Šādas kontaktligzdas nedrīkst lietot – tās ir cieši jānostiprina vai jāatslēdz no elektrības padeves. 

• Jaunojos mājokļu projektos kontaktligzdas tiek uzstādītas teju pie paša grīdas, lai tās labāk varētu noslēpt. Ja mājās ir mazi bērni, šāds risinājums ir ļoti nedrošs, jo bērns rozetei var piekļūt bez piepūles. Plānojot ģimenes mājokļa iekārtojumu, rūpīgi jāpārdomā, kur atradīsies kontaktligzdas un kādā veidā tās tiks aizsegtas, pasargājot atvasi no elektrotraumām.

Ko nedrīkst darīt?

• Ļoti bieži traumas tiek gūtas, ar mitrām rokām pieskaroties elektroierīcēm. Ja rokas ir slapjas, nedrīkst lietot elektroierīces, slēgt gaismas slēdzi vai iespraust rozetē kontaktdakšu. Ūdens ļoti labi vada elektrību, tāpēc pat gaismas izslēgšana pēc roku mazgāšanas var būt bīstama. Piemēram, nesot mazuli pēc dušas un ar slapjām rokām izslēdzot vannas istabā gaismu, par strāvas vadītāju un elektrotraumas saņēmēju kļūtu gan pieaugušais, gan rokās esošais bērns. Tikpat bīstama ir bojāta veļas mazgājamā mašīna – no tās veidojas ūdens noplūdes, un īssavienojums ir laika jautājums. Saskarē ar mitrumu vai veļas mašīnas korpusu iespējams gūt elektrotraumu. Pirms pieskarties ierīcēm, gaismas slēdzim vai pagarinātājam, rokām jābūt sausām! 
• Lai pasargātu sevi un tuviniekus, mājās iesakām uzstādīt strāvas noplūdes automātslēdžus. Tas ir īpašs elektrības drošības slēdžu veids, kas atslēdz strāvas padevi gadījumā, ja tiek fiksēta strāvas noplūde. Īpaši ieteicams automātslēdžus uzstādīt telpās ar paaugstinātu mitruma līmeni – virtuvē un vannas istabā. 

Kā rīkoties sadzīves elektrotraumas gadījumā?

A. Svarīgi! Ja bērns nonācis saskarē ar elektrību, vispirms atslēdz elektrības drošības slēdžus (sauktus par korķiemvai automātslēdžiem). Ja pieskarsies cietušajam pirms sprieguma atslēgšanas, kļūsi par elektriskās ķēdes posmu, gūsi elektrotraumu un vairs nespēsi sniegt palīdzību. Tāpēc svarīgi zināt, kur mājoklī atdodas drošības slēdži un kā tos atslēgt. 

B. Nekavējoties zvani Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam uz 113 vai 112 un gaidi mediķus! 

C. Ja cietušais ir bez samaņas, sniedz pirmo palīdzību! Ja bērnam ir elpošana, noguldi viņu stabilajā sānu pozā, ja elpošanas nav - sāc atdzīvināšanas pasākumus.

Ko nedrīkst darīt?

• Biežākais vadu bojājumu cēlonis ir to nepareiza atvienošana no kontaktligzdas. Lai gan šķiet ērti vadu izraut ar vienu roku, tas ir jādara pareizi – ar vienu roku jāpietur rozete un ar otru jāizrauj kontaktdakša. Tādā veidā netiks sabojāta ne rozete, ne pati ierīce. Dažkārt bojājumi nav redzami uzreiz – tie ir nemanāmi un veidojas pakāpeniski. Ar laiku rozetes kļūst vaļīgas un izvirzās ārpus sienas, padarot brīvi pieejamus neizolētus vadus. Tāpat šādā veidā tiek bojāta vadu savienojuma vieta ar pašu elektroierīci un kontaktdakšu. 
• Daudzos mājokļos pagarinātājs jeb rozešu bloks ir īsts glābējs – kā gan citādi vienlaikus uzlādēt telefonu, datoru un planšeti? Taču no elektrodrošības skatupunkta pagarinātāji bērniem ir drauds - tiem var piekļūt vieglāk nekā kontaktligzdām sienās. Pagarinātājiem esot uz grīdas, bērni var mēģināt tā kontaktdakšu caurumos ievietot dažādus priekšmetus, piemēram, pildspalvas, matadatas, pincetes u.tml. Turklāt atšķirībā rozetēm sienās pagarinātāji ir ūdens nedrošāki – tajos var nokļūt blakus izlijis šķidrums, radot dzīvībai bīstamas situācijas. Lai pasargātu bērnus no bīstamiem vadiem aicinām izmantot pagarinātājus ar iestrādātiem drošības mehānismiem, kā arī neizmantot bojātus vai pašu labotus vadus – izolācijas lenta nepasargās no elektrotraumas.

Īpaši bīstamas bērniem var būt gaismu virtenes, piemēram, elektriskās eglīšu rotāšanai paredzētās gaismiņas. Tās piesaista uzmanību ar krāsu un spīdēšanu, taču vienlaikus ir bīstamas, jo spuldzīšu vadu izolācija nereti ir plāna, turklāt virtenes ir pavisam viegli atvienot, veidojot tiešu saskari ar elektrisko strāvu. Diemžēl nereti virtenes ir zemas kvalitātes vai tiek lietotas gadiem ilgi, rezultātā bojājot savienojumu vietas un atklājot strāvvadošos kailvadus. Šādas gaismas virtenes apdraud ne tikai bērnu, bet arī var izraisīt ugunsgrēku!  

Ko nedrīkst darīt?

• Pasaules izzināšanas procesā bērni mēdz satvert un raut dažādas lietas – suņa ausi, kaķa asti un arī dažādu elektroierīču vadus. Vecākiem jāatceras viens – iekodīs ne tikai suns vai kaķis, bet arī elektrība! Šādā veidā tiek bojāta vada izolācija, rozete un arī pati elektroierīce. Turklāt elektroierīce, kas stāv uz paaugstinājuma, piemēram, galda, bērnam var uzkrist virsū.
• Katrai elektroierīcei mājās ir savs darbiņš – tosteris grauzdē maizīti, tējkanna sasilda ūdeni, fēns žāvē matus. Ierīces nav domātas, lai tās liktu ūdenī vai ievietotu priekšmetus, jo īpaši tādus, kas labi vada elektrisko strāvu, piemēram, metāla karotīti. Elektroiekārtu nepareiza un nedroša izmantošana ir ātrākais ceļš uz bērnu elektrotraumām. Svarīgi pievērst uzmanību, lai ierīce nav bojāta, lai vadi ir izolēti un elektroierīce atrodas bērnam nepieejamā, neaizsniedzamā vietā.
• Bīstami lietot ierīces, kurām ir acīmredzami defekti saplaisājusi vada izolācija (redzamas vada dzīslas), bojātas citas strāvu vadošās daļas, piemēram, tējkannas grozāmā pamatne vai ierīces kontaktdakša. Bojātā vieta ātrāk sakarst un var aizdegties, savukārt bērns, tai pieskaroties, var saņemt elektrotraumu. Piemēram, pieskaršanās iedegtai spuldzītei ļaunākajā gadījumā radītu virspusēju rokas apdegumu, bet, ja lampa pievienota strāvai bez spuldzītes vai bērnam to izdevies izskrūvēt, lampas patrona kļūst par izeju uz brīvi pieejamu strāvu – elektrotrauma ir laika jautājums.